Search results for "Eiropas Padome"
showing 6 items of 6 documents
Procesuālais taisnīgums
1998
Aizsardzība pret piespiedu darbu starptautiskajās un Latvijas tiesībās.
2020
Piespiedu darbs ir plaši izplātīts cilvēktiesību aizskārums. Cīņa ar piespiedu darbu ir globāls izaicinājums, jo mūsdienās no šī cilvēktiesību aizskāruma cieš apmēram 25 miljoni cilvēku. Tas nozīme, ka, šobrīd, viens no 300 cilvēkiem ir spiests nodarboties ar piespiedu darbu. Bakalaura darba “Aizsardzība pret piespiedu darbu starptautiskajās un Latvijas tiesībās” mērķis ir izpētīt starptautiskās saistības un starptautiskos dokumentus, kas attiecas uz piespiedu darbu. Noteikt piespiedu darba jēdziena saturu, kā arī izanalizēt Latvijas piespiedu darba regulējumu. Ir svarīgi, lai normatīvais regulējums attīstītos arī turpmāk, lai cilvēku pamattiesību aizsardzība būtu pilnvērtīgāka, bet starpta…
Eiropas Cilvēktiesību Tiesas spriedumu saistošais spēks un to īstenošana nacionālā līmenī
2018
ECT, spriedumu saistošais spēks un īstenošana nacionālajā līmenī nemainīgi ir viens no aktuālākajiem jautājumiem cilvēktiesību jomā, ņemot vērā, ka cilvēktiesību nozare nemainīgi turpina attīstīties un pilnveidoties. Tieši ar ECT judikatūru tiek uzturēta Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, ECK, dzīvošana līdzi laikam, interpretējot to līdzi laikam un mūsdienu starptautiskajai sabiedrībai kā vienotam kopumam, tādejādi iespējams radot priekšstatu par de facto erga omnes efektu ECT spriedumiem. Šobrīd vienota viedokļa neesamības dēļ ECT un Eiropas Padomes Ministru Komitejai, kas veic ECT spriedumu izpildes uzraudzību, nākas saskarties ar dalībvalstu atšķirīgajām nos…
Nelikumīgas darbības ar kultūras priekšmetiem: Krimināllikuma 229. pants un tā grozījumi
2022
Bakalaura darba tēma ir ‘’Nelikumīgas darbības ar kultūras priekšmetiem: Krimināllikuma 229.pants un tā grozījumi.’’ Bakalaura darba mērķis ir Krimināllikuma 229.panta analīze no vairākiem aspektiem: tā nošķiršana no Krimināllikuma 228.panta, 79.panta un 229.1 panta, kā arī Latvijas krimināltiesiskā regulējuma vēsturisks apskats, vērsts uz kultūras priekšmetu aizsardzības regulējuma salīdzinājums mūsdienās un vēsturiski, lietderības un citu apsvērumu ziņā, kā arī regulējuma salīdzinājums Latvijā un ārvalstīs, kā arī Latvijas krimināltiesiskā regulējuma atbilstības analīze starptautiskām prasībām. Mērķa sasniegšanai, analizējamais pants un tā īpatnības ir raksturotas kopsakarā ar iepriekš mi…
Latvijas trauksmes cēlāju Likumprojekta atbilstība trauksmes cēlāju jēdziena izpratnei Eiropas Padomē
2016
Ir atzīts, ka trauksmes celšana ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā atklāt korupciju un nopietnus pārkāpumus un cīnīties pret tiem, kā arī veicināt pārredzamību, atvērtību un atbildību valsts iestādēs un privātos uzņēmumos. Tomēr efektīvas aizsardzības neesamība var radīt dilemmu starp sabiedrības interesēm un pašas personas vēlmi būt drošībā un saglabāt savu līdzšinējo darba vietu un stāvokli tajā. Autore darbā analizē šībrīža trauksmes cēlēju aizsardzību Latvijā un sniedz atzinumus par Latvijas Trauksmes cēlēju likumprojektu un citu Eiropas Padomes valstu likumiem. Rezultātā izveidoti ierosinājumi Likumprojekta jaunai redakcijai, kas atbilstu Eiropas Padomes Rekomendācijai CM/Rec(20…
Intertekstualitāte ES prezidentūras pārskatos
2017
Intertekstualitāte ir viens no sešiem tekstualitātes standartiem. Tās ir attiecības starp tekstu un tā sastāvdaļām, kas to pilnveido. Intertekstualitātes jēdziens skaidro, ka teksti ir veidoti un pamatoti uz citiem agrāk uzrakstītiem tekstiem. Darbs pēta intertekstualitātes īpatnības Eiropas Padomes prezidentūras atskaitēs. Darba mēŗkis ir izpētīt intertekstutalitātes teoriju, izpētīt tās klasifikāciju, galvenās funkcijas un veidot stabilu pamatu empīriskās daļas pētījumam, lai pētītu intertekstuālās attiecības piecos Eiropas Padomes prezidentūra pārskatos.